Lai arī endometrioze ir bieži sastopama saslimšana, tā vēljoprojām sagādā daudz izaicinājumu kā pacientiem, tā ārstiem. Reizēm grūti noticēt, ka no pirmajām sūdzībām līdz īstās diagnozes noteikšanai var paiet pat 10 gadi. Līdz tam pacientes ir apmeklējušas gastroenterologus, urologus, algologus, psihiatrus un bieži pat vairākus ginekologus. Veikti dažādi izmeklējumi, bet atbildes nav. Interesanti, ka pašas pacientes bieži ir tās, kas pirmās uzdevušas jautājumu vai sūdzību iemesls nevarētu būt endometrioze. Iespējams tieši tāpēc šī saslimšana ir labākais piemērs, kad neveiksmīga diagnostika noved pie novēlotas un neadekvātas palīdzības pacientēm visā pasaulē.
Par endometriozi
Endometrioze ir labdabīga ginekoloģiska saslimšana. Uzskata, ka sastopamības biežums ir vismaz 10%. Galvenās sūdzības, ko tā rada ir sāpes un neauglība. Šīs sūdzības var izpausties gan abas kopā, gan atsevišķi. Viena no šīs saslimšanas lielākajām īpatnībām ir tā, ka pacienšu sūdzību esamība vai neesamība nav tieši saistīta ar endometriozes izplatību (netiek minēta pakāpe, jo ne vienmēr ārsti to noteikuši pareizi un tā pacientam liek endometriozi salīdzināt ar ļaundabīgām saslimšanām, kas endometrioze nav). Piemēram, pacientei ar ļoti plašu endometriozi, kur iesaistītas olnīcas, zarna vai urīnpūslis sūdzības var būt minimālas, kamēr pacientei ar vienu dziļo perēkli var būt izteiktas sāpes, kuras pat izstaro uz kāju vai muguru. Uzreiz jāmin, ka pacientēm, kas saskaras ar neauglību, endometrioze sastopama pat 50% un vairāk gadījumu. Diemžēl tieši šīs ir pacientes, kas, ja nav redzama visiem ginekologiem labi pazīstamā endometriozes cista, bieži tā arī netiek diagnosticētas, lai arī nereti viņu problēma ir ne tikai neauglība, bet arī sāpīgas mēnešreizes, sāpīga dzimumdzīve un varbūt par citas sūdzības, kas vienkārši normalizētas un nav ņemtas vērā. Svarīgi atcerēties, ka sāpes endometriozes pacientēm var būt ļoti dažādas un saistītas, piemēram, ar zarnu vai urīnpūšļa funkciju, tāpēc ne vienmēr paciente uzreiz vēršas pie ginekologa, bet palīdzību meklē pie citu specialitāšu ārstiem.
Lai arī labā ziņa ir, ka endometriozes diagnozes noteikšanai nav obligāti jāaizņem vairāki gadi, tomēr šādi gadījumi nav retums un skaidrs, ka diagnostika ne vienmēr ir tādā līmenī kā to sagaida pacients.
Piemēram, nesen mūsu klīnikā tika konsultēta paciente, kurai diagnoze endometrioze tika noteikta jau pirms vairāk nekā 15 gadiem. Diemžēl pat šis fakts pacientei nebija palīdzējis nonākt pie adekvātas endometriozes izplatības izvērtēšanas, lai arī tikušas veiktas vairākas laparoskopiskas operācijas. Neticami- vairāk nekā 15 gadus izteiktas sūdzības un skaidra diagnoze – endometrioze, hormonāla ārstēšana neefektīva, bet zarnas endometrioze sonogrāfiski tiek diagnosticēta tikai tagad, lai arī apskatot iepriekš veiktos izmeklējumus izskatās, ka šie perēkļi jau redzēti, bet vienkārši nav atpazīti. Diemžēl šādu piemēru ir daudz, kur pat milzīgi zarnas perēkļi nav redzēti un par endometriozi pirmo reizi ārsts iedomājas, kad ierauga endometriozes cistu, neraugoties uz to, ka sūdzības parādījušās jau pirms daudziem gadiem.
Ginekologs Latvijā ir tiešās pieejamības speciālists, kas nozīmē, ka jebkura paciente bez ģimenes ārsta nosūtījuma var tikt uz konsultāciju pie ginekologa. Lielākā daļa no šiem speciālistiem ir nolikuši arī ginekoloģiskās sonogrāfijas sertifikātu un nepieciešamības gadījumā to piedāvā veikt arī savām pacientēm. Loģiski sanāk, ka pacientei ar endometriozei raksturīgām sūdzībām pie diagnozes vajadzētu nonākt jau pēc vienas vizītes, diemžēl līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā tas tā nenotiek.
Vienīgais veids, kā endometriozi iespējams apstiprināt, ir endometriozes audu gabaliņa, kas paņemts operācijas laikā, histoloģiska izmeklēšana. Tomēr tas ne vienmēr ir nepieciešams, īpaši, ja pacientei nav sūdzību un diagnostiskā atradne ir tipiska endometriozei.
Ginekoloģiskā sonogrāfija
Šobrīd labākā no pieejamajām neinvazīvajām diagnostikas metodēm ir ginekoloģiskā sonogrāfija, kas diemžēl pacientu acīs ne vienmēr ir kā labākā un uzticamākā metode. Šāda neticība bieži atklājas, ja vizītes laikā tiek atrasti dziļie perēkļi zarnā vai kādās citās iegurņa struktūras, bet pacientes ir izbrīnītas, jo sonogrāfija taisīta vairākas reizes gadā, bet nekas tāds nav redzēts. Te rodas jautājums – kāpēc? Vienkāršā atbilde ir – specializācija endometriozes diagnostikā un ārstēšanā.
Ginekoloģiskai sonogrāfijai ir ļoti daudz priekšrocību salīdzīnājumā ar citiem izmeklēšanas veidiem, piemēram, magnētisko rezonansi, kas pacientu un daudzu kolēģu vidū tiek uzskatīta kā precīzāka un tiek pat dēvēta par apstiprinošo izmeklējumu. Tomēr pedējo gadu pētījumi un datu analīze ir pierādījusi, ka endometriozes diagnostika iegurnī ir daudz precīzāka tieši ar ginekoloģisko sonogrāfiju. Tāpat tā ir lētāka, ātrāk veicama un vieglāk pieejama. Bet līdzīgi kā jebkuram izmeklēšanas veidam – rezultātu precizitāte ir ļoti atkarīga no ārsta, kas veic šo izmeklējumu. Ja runājam par endometriozes veidiem, tad skaidrs, ka praktiski visi ginekologi, kas veic sonogrāfiju pilnīgi precīzi atpazīs olnīcu endometriozes cistu jeb endometriomu, kuras parādīšanās pacientu var “izglābt” un diagnoze beidzot tiek noteikta. Diemžēl daudz retāk tiek atpazīti citi, īpaši dziļie perēkļi arī jau iepriekš minētajā zarnā, kas bieži var būt kā endometriozes vienīgais izpausmes veids. Un arī kad tiek atrasta endometrioma, jāmeklē tālāk, jo cista reti kad atrodama bez citu perēkļu klātbūtnes.
Endometriozes diagnostikā svarīga ir mērķtiecīga izmeklēšana – jāapskata ne tikai dzemde un olnīcas, bet visas iegurnī esošās zonas, arī ja olnīcas ir pilnīgi normāla izskata. Tas ir laikietilpīgs process un sākotnēji var likties sarežģīts, tomēr ikdienā redzot daudz endometriozes pacienšu šāda izmeklēšana paliek arvien ātrāka un precīzāka.
Gadījumos, kad ginekoloģiskā sonogrāfijā atrasti dziļās endometriozes perēkļi, tiek uzdots jautājums vai apstiprināšanai nepieciešams veikt magnētisko rezonansi? Nē, gadījumos, kad pārliecinoši redzama, piemēram zarnas endometrioze, veikt papildus izmeklējumus nav nepieciešams.
Citi svarīgi izmeklējumi
Neskatoties uz ginekoloģiskās sonogrāfijas augsto precizitāti, jāsaprot, ka tā nav 100% jūtīga un specifiska, un visus endometriozes veidus ar to nav iespējams diagnosticēt. Magnētiskā rezonanse ir papildus izmeklējums pacientēm, kam aizdomas par endometriozi aklajā zarnā, zarnas daļās virs iegurņa vai diafragmā, kas sonogrāfiski ir grūti sasniedzami.
Svarīgi pieminēt arī diagnostisko laparoskopiju, kas reizēm tiek piemirsta un neskaidros gadījumos tā arī netiek piedāvāta. Diagnsotiska laparoskopija rekomendēta gadījumos kad pacientēm ir izteiktas sūdzības un ne sonogrāfijā, ne magētiskajā rezonansē endometrioze netiek apstiprināta. Šādos gadījumos tiek plānota operācija pēc “see and treat” principa, kas nozīmē, ja endometrioze tiek atrasta, tā uzreiz ķirurģiski tiek ārstēta.
Citi izmeklējumi kā kolonoskopija un kompjūtertomogrāfija būtu veicama tikai diferenciāldiagnostikas nolūkos, piemēram, ja ir aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu. Šīs nav izvēles metodes endometriozes diagnostikai. Piemēram, kolonoskopijas laikā endometrioze zarnas sienā visticamāk nebūs redzama, jo atrodas muskuļslānī un gļotādu sasniedz ļoti reti.
Ginekoloģiskā sonogrāfija šobrīd ir viena no labākajām endometriozes diagnostikas metodēm, īpaši zinoša speciālista rokās. Tā palīdz pareizi izvēlēties tālāko ārstēšanas taktiku un pacientam sīki paskaidrot, kādas izmaiņas orgānos ir atrodamas. Ginekoloģiskā sonogrāfijā iespējams atpazīt ne tikai olnīcas cistas, bet tikpat labi varam ieraudzīt gan zarnu, gan urīnpūšļa, gan citus iegurnī lokalizētos perēkļus.
Aicinām izvēlēties ārstus, kas specializējas endometriozes diagnostikā un ārstēšanā.
Svarīgi atcerēties!
- Ginekoloģiskā ultrasonogrāfijā ir lieliska izmeklēšanas metode, lai konstatētu endometriozi un tās dažādās formas. Ar šo metodi ļoti labi iespējams diagnosticēt:
- Retrocervikālu endometriozi
- Taisnās un sigmveida zarnas endometriozi
- Peritoneālu iegurņa endometriozi
- Dzemdes saišu endometriozi
- Urīnpūšļa endometriozi
- Olnīcu endometriozi
- Ja pacientei ir izteiktas sāpes un tiek atrasta maza olnīcas endometrioma, jāmeklē tālāk – ļoti iespējams ir dziļā endometrioze.
- Ja nav atrodama olnīcas endometrioze (endometrioma), tas neizslēdz citu veidu endometriozes esamību, piemēram, zarnas, retrocervikālu vai kādu citu endometriozes veidu.