Dzemdes polips un tā ārstēšanas iespējas.

Endometrija jeb dzemdes polips ir dzemdes dobuma sienas izaugums, kas ir bieži sastopama patoloģija sievietēm gan reproduktīvajā vecumā, gan menopauzē. Tas ir viens no biežākajiem pastiprinātas mēnešreižu asiņošanas iemesliem. 

Kā veidojas dzemdes polips?

Polips veidojas, ja kādā dzemdes dobuma zonā notiek nekontrolēta iekšējā slāņa augšana. Pie normāla augšanas procesa traucējumiem vainojamas lokālas gēnu mutācijas, hormonu darbības izmaiņas un atsevišķu šūnu augšanas traucējumi.

Kādas ir sūdzības pacientēm ar endometrija polipu?

Pastiprināta mēnešreižu asiņošana ir biežākā sūdzība, ko rada polips, un tā sastopama ~70% sieviešu ar šādu veidojumu.

Polipi reti rada sāpes. Tas iespējams atsevišķos gadījumos, visbiežāk ja polips ir ļoti liela izmēra.

Nav skaidru datu par to, ka polipi būtu iemesls neauglībai. Tomēr, ja sievietei grūtniecība neiestājas un tiek atklāts polips, to rekomendē izņemt, kā iespējamo grūtniecības iestāšanās traucējošo faktoru.

Kā var atklāt dzemdes polipu?

Ja pacientei ir sūdzības par pastiprinātiem asiņainiem izdalījumiem, tad viens no vienkāršākajiem veidiem, kā iespējams diagnosticēt dzemdes polipu, ir ginekoloģiskā sonogrāfija.

Neskaidros gadījumos sonogrāfiju nepieciešams atkārtot vai arī jāveic diagnostiska histeroskopija, kas uzreiz var kalpot arī kā ārstēšanas metode.

Ja polips atrodas dzemdes kaklā vai arī uz garas kājiņas, reizēm to iespējams konstatēt ginekoloģiskas apskates laikā.

Vai endometrija polips var pazust?

Daļai sieviešu mazāka izmēra polipi ar laiku var spontāni izdalīties. Tomēr, ja tas ir lielāks par 1cm, tad iespēja, ka polips pazudīs bez ārstēšnas, ir minimāla.

Vai dzemdes polips var palikt ļaundabīgs jeb malignizēties?

Lielākā daļa polipu ir veidoti no labdabīgām šūnām, īpaši jaunākām sievietēm. Tomēr vienā no 20 gadījumiem tajā tiek atrastas ļaundabīgas pārmaiņas. Nav skaidri zināms vai esošs labdabīgs polips var transformēties par ļaundabīgu, bet šāds risks pastāv sievietēm, kas saņem tamoksifēna terapiju (krūts vēža pacientes). Ļaundabīgas izmaiņas biežāk sastopamas pacientēm, kurām atrasts liela izmēra polips vai ir izteiktas sūdzības par asiņošanu.

Kurām pacientēm nepieciešama histeroskopija un polipa izņemšana?

Ja sievietei ir sūdzības, polipa izņemšana jāveic neatkarīgi no vecuma.

Tāpat polipus rekomendē izņemt gadījumos, ja tas ir liels (>1 cm), to ir vairāk kā viens vai, ja pacientei ir neizskaidrota neauglība.

Ja sievietei sūdzību nav, tad polipa izņemšana noteikti būtu jāveic pacientēm ar paaugstinātu endometrija vēža risku:

  • Sievietēm menopauzē
  • Pacientēm, kas saņem tamoksifēna terapiju (pacientēm ar krūts vēzi)
  • Pacientēm ar agrīnu mēnešreižu sākšanos
  • Pacientēm ar vēlīnu menopauzi
  • Sievietēm, kam nav bijušas grūtniecības
  • Pacientēm ar policistisko olnīcu sindromu
  • Pacientēm ar lieko svaru
  • Pacientēm ar cukura diabētu
  • Pacientēm, kam ģimenes anamnēzē ir ļaundabīgas endometrija, olnīcu, krūts vai  resnās zarnas saslimšanas
  • Pacientēm ar Linča sindromu
  • Pacientēm ar Kowden sindromu

Kā tiek veikta polipa izņemšana?

Mūsdienīgākā un piemērotākā metode polipa ārstēšanai ir tā histeroskopiska izņemšana. Tā ir mazinvazīva ķirurģiska metode, kuras laikā ar speciālu instrumentu – histeroskopu – vizuālā kontrolē tiek veikta polipa vai citu patoloģisku audu likvidēšana. Šī metode jau labu laiku aizstājusi dzemdes dobuma abrāziju jeb ”dzemdes tīrīšanu”, kas ir “akla” ārstēšanas metode un noteikti nav ieteicama jaunām sievietēm, kas plāno grūtniecību. Atkarībā no polipa izmēra, to iespējams izņemt ar diagnostisko histeroskopu (mazu polipu gadījumos) vai arī ar histerorezektoskopu (ja atrodams liels polips). Ja diagnostiskās histeroskopijas laikā dzemdes kakla dilatācija jeb paplašināšana nav nepieciešama, tad histerorezektoskopijai tāda ir jāveic. Dzemdes kakla dilatācija var radīt dzemdes kakla traumu, kas var atstāt iespaidu uz nākotnē plānoto grūtniecību. Tāpat histerorezektoskopijā, izmanto elektroenerģiju, kas, ja neprecīzi pielietota, var radīt dziļāku dzemdes iekšējā slāņa bojājumu.

Šobrīd JV klīnikā ir pieejama jauna un inovatīva metode – IBS (intrauterine Bigatti shaver) sistēma – kuras pamatā ir mehāniska enerģija, kas nodrošina precīzu un ātru polipu izņemšanu, neradot apkārtējo audu bojājumu. Šāda sistēma Latvijā ir pieejama “JV klīnikā” un klīnikā “Embrions”. Ļoti svarīgi, ka šīs metodes pielietošanā nav nepieciešama dzemdes kakla dilatācija un to atsevišķos gadījumos iespējams veikt pat bez anestēzijas.

Jaunās histeroskopiskās metodes galvenās priekšrocības:

  • Nav nepieciešama dzemdes kakla dilatācija jeb paplašināšana, kas var radīt nevajadzīgu dzemdes kakla traumu, īpaši jaunām, nedzemdējušām sievietēm
  • Netiek izmantota elektroenerģija, kas var radīt dziļāku dzemdes iekšējā slāņa bojājumu
  • Īsāks operācijas laiks – pat vairākus polipus iespējams noņemt dažu sekunžu laikā
  • Atkarībā no situācijas, šādu operāciju iespējams veikt bez anestēzijas – paciente uzreiz pēc procedūras var doties mājās

IBS metodi iespējams pielietot:

  • Dzemdes polipu izņemšanai
  • Dzemdes dobuma miomas mezglu izņemšanai
  • Placentāro un grūtniecības audu retences gadījumā (audu pārpalikumu izņemšanai)
  • Dzemdes dobuma saaugumu šķelšanai (Ašermaņa sindroms)

Kādos gadījumos jauno metodi var pielietot bez anestēzijas?

  • Ja sievietei ir bijušas dzemdības
  • Ja nav dzemdes kakla ārējās mutes stenoze (sašaurināts dzemdes kakls)
  • Ja paciente piekrīt šādas procedūras veikšanai bez anestēzijas
  • Ja pacientei ir kontraindikācijas anestēzijai

Par polipu ķirurģisku ārstēšanu “JV klīnikā” konsultē Dr. Jurģis Vītols.

Pierakstīties uz konsultāciju “JV klīnikā” iespējams pa tālruni +371 27 835 618

Citi raksti:

Endometriozes sonogrāfiska diagnostika.

Endometriozes diagnostika – ginekoloģiskā sonogrāfija.

Šobrīd labākā no pieejamajām neinvazīvajām diagnostikas metodēm ir ginekoloģiskā sonogrāfija, kas diemžēl pacientu acīs ne vienmēr ir kā labākā un uzticamākā metode. Šāda neticība bieži atklājas, ja vizītes laikā tiek atrasti dziļie perēkļi zarnā vai kādās citās iegurņa struktūras, bet pacientes ir izbrīnītas, jo sonogrāfija taisīta vairākas reizes gadā, bet nekas tāds nav redzēts. Te rodas jautājums – kāpēc? Vienkāršā atbilde ir – specializācija endometriozes diagnostikā un ārstēšanā.