Ikdienas praksē reizēm iespējams sastapties ar pacientēm, kam sonogrāfiski redzamas dzemdes formas izmaiņas. Nereti šīm sievietēm ir sāpīgas mēnešreizes, ilgstoši smērējoši izdalījumi no dzimumceļiem, atkārtoti spontānie aborti vai neauglības problēmas. Jautājot, vai iepriekš ārsts ir ko minējis par iespējami atšķirīgo dzemdes formu, visbiežāk pacientes atbild, ka jā, viņām esot divragu dzemde. Bieži īstā diagnoze ir dzemdes starpsiena jeb septa, un tam ir būtiska atšķirība. Tā ir ļoti svarīga sievietēm, kam ir sūdzības par sāpēm, atkārtotiem spontāniem abortiem un neauglību, jo pierādīts, ka sievietēm ar dzemdes starpsienu ir lielāks spontāna aborta risks, kā arī bieži grūtniecība vispār neiestājas, salīdzīnot ar sievietēm, kam ir divragu vai normāli veidota dzemde. Tā pat šī atšķirība ir svarīga, jo dzemdes starpsiena ir salīdzinoši vienkārši ārstējama un ar labiem rezultātiem, ja to dara histeroskopijā pieredzējis ginekologs. Turpretī divragu dzemdes ārstēšana visbiežāk nav nepieciešama un tās ķirurģiska ārstēšana, lai arī ir iespējama, tomēr ir sarežģīta un rezultāti nav ar pārliecinošu ieguvumu pacientei.
Cik bieži sievietēm sastopama dzemdes starpsiena?
Precīzs biežums nav zināms, jo maza dzemdes starpsiena bez klīniskas nozīmes sastopama visai bieži, taču reti rada sūdzības. Savukārt, jo izteiktāka dzemdes starpsiena, jo lielāka iespēja, ka tā radīs sūdzības. Uzskata, ka tas varētu būt robežās no 1 līdz 15 gadījumiem uz 1000 sievietēm. Svarīgi atcerēties, ka starpsiena ir biežākā dzemdes formas iespējamā atšķirība un tā sastopama daudz biežāk kā citas novirzes, piemēram, divragu dzemde.
Kādas ir sūdzības sievietēm ar dzemdes starpsienu jeb septu?
Jāatcerās, ka septa sūdzības var neradīt, un tā var būt nejauša atradne kāda izmeklējuma laikā. Tomēr daļai sieviešu ar starpsienu var būt izteiktas sāpes mēnešreižu laikā, ilgstoša smērēšanās pēc mēnešreizēm, neauglība, kā arī atkārtota agrīna grūtniecības pārtraukšanās. Šobrīd nav pētījumu, kas pārliecinoši apstiprinātu, ka dzemdes starpsiena izraisa neauglību, tomēr ir zinātniskie dati, kas norāda, ka septas ķirurģiska ārstēšana uzlabo gan grūtniecības iestāšanās iespēju, gan mazina spontāna aborta risku.
Sievietēm ar starpsienu, kam iestājusies grūtniecība, tā var būt par iemeslu augļa nepareizai guļai un priekšlaicīgām dzemdībām
Kā un kāpēc rodas starpsiena?
Reproduktīvie orgāni auglim izveidojas, tam vēl atrodoties mammas vēderā. Aptuveni ap 20. grūtniecības nedēļu ir noticis to pilnīgs noformēšanās process. Dzemde attīstās no divem cauruļveida aizmetņiem – Millera vadiem, kuriem saplūstot un tālāk attīstoties izveidojas dzemde, dzemdes kakls un maksts augšējā trešdaļa. Ja šis saplūšanas process ir traucēts, var rasties atšķirīgas dzemdes formas, no kurām biežākā ir dzemde ar starpsienu. Retāk sastopamas izmaiņas ir divas dzemdes (ar diviem dzemdes ķermeņiem un diviem dzemdes kakliem) un divragu dzemde.
Gadījumos, kad Millera vadu saplūšana nenotiek un sievišķie dzimumorgāni neattīstas un rodas maksts un dzemdes aplāzija jeb Maijera Rokitanska Kuster Hauser sindroms piedāvājam laparoskopisku maksts mākslīgu izveidošanu no sievietes pašas audiem.
Viena no retāk aprakstītām dzemdes izmaiņām, kas bieži kombinējas ar nelielu starpsienu, ir T veida dobums, ko raksturo samazināts dzemdes dobuma tilpums. Arī šāda situācija var būt par iemeslu neauglībai. Sievietēm ar T veida dobumu parasti ir neliela apjoma mēnešreizes, lai arī sonogrāfiksi var rasties iespaids par dzemdes sienas adenomiozi.
Kāda izmeklēšana nepieciešama, lai diagnosticētu dzemdes starpsienu?
Ja radušās aizdomas par dzemdes starpsienu, vēlams veikt ginekoloģisko sonogrāfiju, kuras laikā var spriest gan par dzemdes dobuma, gad dzemdes ārējās kontūras formu. Arī ginekoloģiska palpācija (izmeklēšana ar rokām) var palīdzēt saprast vai ir viens vai divi dzemdes ķermeņi. Ļoti iespējams, ka ar vienkāršu ginekoloģisku sonogrāfiju pietiek. Ja dzemdes ārējā forma nav skaidra, iespējams veikt 3D sonogrāfiju un magnētisko rezonansi, bet dobuma formas noteikšanai var veikt histerogrāfiju un histerosonogrāfiju. Ļoti svarīga ir gan dzemdes ārējās, gan iekšējās formas izvērtēšana pacientēm ar atkārtotiem spontāniem abortiem un neauglību, ja tam nav noteikts kāds cits iemesls.
Mūsdienīga dzemdes starpsienas ārstēšana – histeroskopija.
Agrāk, lai pārdalītu starpsienu tika veiktas vaļējas operācijas ar griezienu. Šobrīd attīstoties mazinvazīvām ķirurģijas metodēm, kā histeroskopijai, šādas vēsturiskas metodes vairs netiek veiktas. Zinātniskā valodā dzemdes starpsienas pārdalīšanu un formas koriģēšanu sauc par histeroskopisku metroplastiju.
Histeroskopija ir endoskopiskās ķirurģijas metode, kuras laikā caur maksti un dzemdes kaklu dzemdes dobumā tiek ievadīts speciāls instruments ar kameru tā galā. Mūsdienās pieejami arī maza izmēra histeroskopi (<5mm diametrā), kuru pielietošana ir būtiska nedzemdējušām sievietēm, jo nav nepieciešama dzemdes kakliņa dilatācija (paplašināšana), kas var radīt tā nevajadzīgu traumu un paaugstināt priekšlaicīgu dzemdību risku. Tomēr instrumentu izvēle ir atkarīga no septas garuma un platuma. Pēc šādas operācijas paciente mājās var atgriezties tās pašas dienas vakarā. Atkarībā no pārdalītās starpsienas biezuma, platuma un garuma, pēc operācijas tiek pielietots speciāls gēls, dzemdes spirāle vai kāda cita metode, lai novērstu dzemdes dobuma saaugumu veidošanās risku.
Līdzīgi, kā starpsienas gadījumā, arī T veida dobuma gadījumā iespējama histeroskopiska ārstēšana, kuras laikā tiek pārdalīta gan nelielā starpsiena, gan paplašinātas dzemdes sānu sienas, līdz tiek iegūta normāla dzemdes forma un tilpums.
Kad būtu jāveic ārstēšana?
Pētījumi pārliecinoši rāda, ka starpsienas pārdalīšana izteikti samazina sāpes, ja tādas bijušas.
Pacientēm, kurām neiestājas grūtniecība, vai bijuši atkārtoti spontāni aborti būtu rekomendējama histeroskopiska septas rezekcija jeb izgriešana. Pētījumu dati parāda, ka septas pārdalīšana uzlabo grūtniecības iestāšanās iespēju.
Gadījumos, kad atklāta septa, bet grūtniecība vēl netiek plānota un nav bijuši spontāni aborti, uzskatām, ka, lai lemtu par operācijas nepieciešamību, svarīgi izvērtēt starpsienas izmēru.
Pie nelielas septas, ja nav sāpes vai smērējošu izdalījumu, rekomendējam plānot grūtniecību un starpsienu pārdalīt, tikai gadījumos, ja neiestājas grūtniecība vai arī tā atkārtoti pārtraucas. Pie liela izmēra septas, īpaši, ja ir sāpes un smērējoši izdalījumi pēc mēnešreizēm, uzskatām, ka ir vēlama starpsienas pārdalīšana. Tomēr katrs gadījums ir īpašs un, lai pieņemtu pacientam labvēlīgāko lēmumu nepieciešama speciālista konsultācija.
Tā pat uzskatām, ka gadījumos, kad tiek plānota ārpusdzemdes apaugļošana kāda cita neauglības iemesla dēļ, starpsienas šķelšana rekomendējama, lai uzlabotu grūtniecības iestāšanās iespēju.
Kādi ir šīs operācijas riski?
Lielākais un nopietnākais šādas histeroskopiskās operācijas risks ir dzemdes perforācija jeb caurduršana. Lai mazinātu tās risku, svarīgi atpazīt starpsienas audus no dzemdes sienas normālajiem audiem. Starpsienas pārdalīšanu iespējams veikt sonogrāfijas kontrolē vai arī laparoskopijas kontrolē, lai pārliecinātos par dzemdes ārējo formu. Gadījumā, ja notikusi perforācija, svarīgi nekavējoties veikt laparoskopisku operāciju, kuras laikā iespējams pārbaudīt vēdera dobuma orgānu veselumu, kā arī sašūt dzemdes bojājumu.
Otrs risks ir saaugumu veidošanās, kuru novēršanai, kā iepriekš minēts, iespējams pielietot dažādus līdzekļus. Citi riski sastopami salīdzinoši reti, ja histeroskopiju veic pieredzējis speciālists.
Kad iespējams plānot grūtniecību pēc starpsienas pārdalīšanas?
Dzemdes iekšējās sienas sadzīšanai nepieciešamas aptuveni 8 nedēļas, tāpēc uzskatām, ka grūtniecības plānošanu droši var atsākt 2 mēnešus pēc operācijas.
Par dzemdes formas atšķirībām konsultē un to ārstēšanu ”JV klīnikā” veic Dr. Juris Vītols un Dr. Jurģis Vītols.
Pieraksts uz vizīti “JV klīnikā” pa tālruni +371 27 835 618
Īsus un konkrētu jautājumus par šo tēmu variet uzdot, rakstot uz starpsiena@jvklinika.lv
