Maksts aplāzija un tās ārstēšanas iespējas

Mayer-Rokitansky-Küster-Hauser (MRKH) sindroms raksturīga maksts pilnīga vai daļēja aplāzija, kas nozīmē, ka meitenei maksts nav izveidojusies vispār vai izveidojusies tikai daļēji. Šāds stāvoklis sastopams aptuveni vienai no 4000 – 5000 sievietēm.

Atkarībā no MRKH sindroma tipa, iespējamas arī dažādu citu orgānu patoloģijas, tomēr biežāk sastopama tieši MRKH tipiskā forma, kad meitenei nav attīstījusies maksts, dzemdes kakls, kā arī dzemde. Atsevišķos gadījumos šīm sievietēm ir saglabājušās rudimentāras (līdz galam neattīstījušās) dzemdes daļas, kurās attīstās arī endometrijs jeb dzemdes iekšējais slānis, tādā veidā radot sāpes. Tā kā šīm sievietēm olnīcu attīstība nav traucēta, tad pilnīgi normāli norit ārējo dzimumpazīmju attīstība un diagnoze visbiežāk tiek noteikta tikai brīdī, kad parādījies jautājums – kāpēc nav mēnešreižu.

Biežākās sūdzības sievietei ar maksts aplāziju

Biežākais iemesls, kādēļ sieviete vēršas pie ārsta, ir primāra amenoreja jeb tāpēc, ka meitenei nav sākušās mēnešreizes. MRKH sindroms ir otrs biežāk sastopamais primārās amenorejas iemesls, aiz gonadālās disģenēzes un sastāda aptuveni 10% no visiem gadījumiem.

Meitenei augot, aktuāls kļūst jautājums par dzimumattiecībām un vēlāk arī grūtniecību. Lai arī meitenēm bez attīstītas maksts ir iespējams nodarboties ar anālo seksu, tomēr pētījumi liecina, ka maksts aplāzija un rezultējoša nespēja nodarboties ar vaginālām dzimumattiecībām var krietni pazemināt sievietes dzīves kvalitāti, kā arī radīt psiholoģisku spriedzi. Savukārt grūtniecība sievietēm ar MRKH sindromu diemžēl nav iespējama, jo nav attīstījusies dzemde. Svarīgi ir tas, ka šīm meitenēm ir saglabātas olnīcas un tas nozīmē, ka iespējams iegūt olšūnas. Diemžēl Latvijā nav atļauta surogācija, kas būtu viena no iespējamajām atbildēm šīm sievietēm. Otra, daudz sarežģītāka un grūti pieejama, ir dzemdes transplantācija, ko piedāvā tikai dažas valstis pasaulē. Lai arī rezultāti ir ļoti cerīgi, stingro izslēgšanas kritēriju dēļ, tikai dažas sievietes var piekļūt šīs metodes pielietojumam.

Jāuzsver, ka šo pacienšu aprūpei jābūt multidisciplinārai – ar ķirurģisku maksts izveidi nepietiks, bieži nepieciešams arī psiholoģisks atbalsts.

Maksts aplāzijas ārstēšanas iespējas

Neomaksts izveidē ir pieejamas gan neinvazīvas, gan invazīvas metodes. Gadījumos, kad neķirurģiska ārstēšana nav devusi vēlamo rezultātu vai arī sieviete nevēlas veikt tā saukto pašdilatāciju (Franka metode), pieejamas ķirurģiskas neomaksts izveidošanas metodes.

Vienu no efektīvākajām metodēm, ar labākajiem rezultātiem piedāvājam veikt arī mūsu klīnikā. Tā ir maksts izveides operācija pēc Davidova metodes. Šīs operācijas galvenās priekšrocības ir tās, ka nav nepieciešami mākslīgi audi, tai ir mazs komplikāciju risks, un tā ir ar labiem un ātri sasniedzamiem rezultātiem. Salīdzinājumā ar oriģinālo metodi, kas tika veikta laparotomiski, vēl viena šīs metodes priekšrocība mūsdienās, ir iespēja to veikt mazinvazīvi – laparoskopiski, tādējādi samazinot pēcoperācijas sāpes un iespējamos operāciju riskus. Lai metode būtu efektīva, kā pierādījuši gan mūsu, gan citu valstu pētijumi, ļoti svarīga ir pacientes līdzestība.

Uz konsultāciju “JV klīnikā” par maksts aplāziju un tās ārstēšanas iespējām pierakstīties var zvanot pa tālruni 27 835 618

Jautājumus iespējams uzdot sūtot e-pastu uz maksts@jvklinika.lv

Citi raksti:

Endometriozes sonogrāfiska diagnostika.

Endometriozes diagnostika – ginekoloģiskā sonogrāfija.

Šobrīd labākā no pieejamajām neinvazīvajām diagnostikas metodēm ir ginekoloģiskā sonogrāfija, kas diemžēl pacientu acīs ne vienmēr ir kā labākā un uzticamākā metode. Šāda neticība bieži atklājas, ja vizītes laikā tiek atrasti dziļie perēkļi zarnā vai kādās citās iegurņa struktūras, bet pacientes ir izbrīnītas, jo sonogrāfija taisīta vairākas reizes gadā, bet nekas tāds nav redzēts. Te rodas jautājums – kāpēc? Vienkāršā atbilde ir – specializācija endometriozes diagnostikā un ārstēšanā.